Реферат: Социология

Pirmā lekcija

1.  Socioloģija

Zinātniskapieeja sabiedrības izskaidrošanā

2.  Piecas pieejassociālajiem faktiem

Demogrāfiskā,psiholoģiskā, kolektīviskā, savstarpējoattiecību, kultūras;

3.  Socioloģiskāsizpētes divi līmeņi:

Mikrolīmenisun makrolīmenis

4.  Mikrosocioloģijasteorijas;

Simboliskaisinterakcionisms, sociālo lomu teorija;

5.  Makrosocioloģijasteorijas;

Funkcionālisms,konflikta teorija;

6.  Socioloģiskaispētījums;

Hipotēze,apgalvojums par faktu sakarībām;

Teorija,savstarpēji saistītu hipotēžu sistēma;

7.  Socioloģisko datuieguve;

Izlasespētījums, ģenerālais un izlases kopums;

Laukapētījums;

Vēsturiskaispētījums;

Eksperiments;

8.  Socioloģijaspielietojums un zināšanu nepieciešamība;

Valsts unprivātās organizācijās;

Socioloģiskometožu pielietojums citās jomās;

Lēmumupieņemšanai nepieciešamā informācija;

Novērtējums;


Socioloģijas zinātne

Kas irsocioloģija?

Viens nocilvēku izpētes veidiem;

Saprastcilvēku uzvedības dažādus aspektus:

-grupuveidošanos, karošanu, ticību, laulības,vēlēšanas, visus tos procesus, kuros cilvēki irmijiedarbībā;

Socioloģijair sabiedrības un sociālo attiecību zinātniska izpēte.

Socioloģijas zinātne

Zinātniskasabiedrības izpēte, ko nosaka:

-datuiegūšanas metodes;

-datuapstrādes metodes;

-socioloģijasteorijas un hipotēzes;

Kāatsevišķa zinātne socioloģija veidojusies pēdējosdivos gadsimtos, mēģinot saprast un izskaidrot dažādāspārmaiņas sabiedrībā, kas bija saistītas arrūpniecisko revolūciju, dažādu demokrātisku idejuattīstību.

-nabadzība,noziedzība, rūpniecisko pilsētu problēmas u.c.

Dažādi fakti

Bioloģiskie fakti: elpošana, ēšana,miegs;

Psiholoģiskie fakti: emocijas, mīlestība,naids;

Socioloģiskie fakti: draudzēšanās, darbs,cilvēku grupas;

Kas ir sabiedrība?

Kas irkultūra?


AUGUSTE COMTE

1798 – 1857

Ogists Komts tiek dēvēts parsocioloģijas pamatlicēju.

O.Komts pirmais mēģinājis arzinātniskas metodes palīdzību pētīt sabiedrību.

O.Komts uzskatīja, ka ar zinātnespalīdzību var izskaidrot slēptus likumus, kuri vada visassabiedrības.

Ðo pieeju O.Komts nosauca par Sociālofiziku, bet vēlāk par SOCIOLOĢIJU.

O.Komts dzimis 1798.g. Francijā., O.Komtuiespaidojuši Francijas revolūcijas izsauktie sociālie unpolitiskie satricinājumi.

Savos darbos O.Komts asi kritizē Apgaismībaslaika metafiziskos pasaules uzskatus, kuri bija izplatītipirmsrevolūcijas laika Francijā, un viņš centās izstrādātsabiedrības izpētes racionālu pieeju, kuras pamatābūtu zinātniskas metodes, novērojumi un eksperimenti.

O.Komts cerēja, ka šī pieeja, sauktaarī par pozitīvismu, nodrošinās praktisku pamatujaunai un noturīgai sabiedrības iekārtai.

O.Komta pozitīvisma socioloģijasastāv no divām pamata koncepcijām: sociālās statikasun sociālās dinamikas.

Sociālā statika atklāj mijiedarbību starpdažādiem sociālajiem institūtiem. Komtaprāt,sabiedrībā tāpat kā dzīvā organismā,dažādās sastāvdaļas ir harmoniskā mijiedarbībā.

Sociālā dinamika atklāj sociālāsizmaiņas, to procesus un likumsakarības. Sociālās dinamikasizpēte ir svarīga lai veiktu reformas vai saprastu dabīgāspārmaiņas sabiedrībā, kas rodas dažādusociālo struktūru šķelšanās vaisaplūšanas rezultātā.

O.Komts ir socioloģijas ideju pamatlicējs,no kurām viena ir zinātnisku metožu pielietojumssabiedrības izpētē un zinātnes praktiskspielietojums veicot sociālas reformas.

 


Piecas dažādas pieejas sociālo faktuizskaidrošanā

 

1.  demogrāfiskā

demogr. Pētaiedzīvotāju dzimstību, mirstību, migrāciju,dažādu vecuma grupu proporcijas u.c.

2.  psiholoģiskā

psih.Pievēršas cilvēkam kā personībai, un no tāizrietošo izturēšanos un attieksmi;

3.  grupu,kolektīviskā

cilvēkuattiecības grupā, grupas ietekme uz indivīdu uzvedību;

4.  savstarpējāsattiecības, lomu pieeja

cilvēkuattiecībās mijiedarbību nosaka tas, kādas ir viņulomas. Par lomu tiek saukta izturēšanās, kura tieksagaidīta no cilvēka, kurš ieņem zināmu pozīciju;

5.  kulturoloģiskā

analizējotizturēšanos, pamatojoties tādos kultūras elementos, kāsabiedriskā kārtība tās rakstītajos unnerakstītajos likumos; sabiedrībā pieņemtāsvērtības, kas tiek analizēti kā cilvēkus un grupasietekmējoši faktori.


Socioloģija un citas sabiedriskās zinātnes

Socioloģija kā sabiedriska zinātne, kurapēta cilvēku uzvedību un sabiedrisko institūtufunkcionēšanu, ir radniecīga ar citām zinātnēm:

Ekonomika

Resursi,ražošanas, sadales un patēriņa attiecības

Ekonomikapēta, piem., pirktspēju;

Socioloģija –pirkšanas paradumus;

Politika

Politikaszinātnes centrā ir vara,

Politoloģija– varas funkcionēšanas mehānismi;

Socioloģija –attieksme pret varu sabiedrībā;

Psiholoģija

Indivīdakā personības izturēšanās;

Socioloģija –indivīda kā grupas locekļa izturēšanās;

Antropoloģija

Pētacilvēku paradumus, rituālus un tradīcijas, g.k.dažādas noslēgtas kopienas un sabiedrības;


Makrosocioloģijas teorijas

Sabiedrībasizpēti varam nodalīt divos līmeņos:

mikrosocioloģijas, kura vairāk pēta cilvēkuikdienas dzīves norises, interakciju un mijiedarbību.Mikrosocioloģijas pētījumi ir tādās jomās kāindivīdu izturēšanās un motīvi u.c.

Mikrosocioloģijāietilpst sociālo lomu teorija, etnometodoloģija, simboliskaisinterakcionisms.

Makrosocioloģija koncentrējas uz toizturēšanās modeļu izpēti, kas palīdz izprastsabiedrības būtību, tādas struktūrassabiedrībā, sabiedrības institūtus, kā ģimene,izglītība, reliģija, politiskā un ekonomiskāiekārta. Makrosocioloģijas pamatā ir divas teorijas:funkcionālisms un konfliktu teorija.


FunkcionālismsSabiedrība kā dzīvsorganisms

Sabiedrībasskatījums no funkcionālisma viedokļa radies XIX.gs.

Funkcionālismapamatlicējs ir Herberts Spensers

Salīdzināja sabiedrību ardzīviem organismiem, līdzīgiem cilvēka ķermenim,kurā katram orgānam ir savas noteiktas funkcijas dzīvībasprocesu uzturēšanai, un kuri savā starpā saistītikopējā sistēmā.

Funkcionālisms apskata sabiedrību kā organismu,kurš sastāv no dažādām daļām:

militārā; ekonomiskā,medicīnas, reliģijas u.c., katra no tām izpilda savas funkcijas.

 

Funkcionālismavirzienu attīstījis franču zinātnieks EmīlsDirkheims.

Viņa teorijaspamatā ir ideja, ka ja sabiedrību veido daudzassastāvdaļas, no kurām katrai ir nozīme tāsfunkcionēšanā, tad sabiedrības parādības varizskaidrot, analizējot to funkcijas sabiedrības sistēmā.

Dirkheima teorija izskaidro visas sabiedrībasparādības, t.sk. devianto uzvedību (novirzes novispārpieņemtā, noziedzība)

Vēlākiefunkcionālisma pārstāvji:

Talkots Parsons

Roerts Mertons

Kingsli Deiviss

Mūsdienu funkcionālismapamatpostulāti:

1.  Sabiedrība irtās sastāvdaļu sistēma;

2.  Sabiedrībassistēmas saglabā stabilitāti, jo tām ir saviiekšējās kontroles mehānismi;

3.  Eksistēdisfunkcijas, bet tās tiek pārvarētas vai asimilētas;

4.  Izmaiņas parastiir ar pakāpenisku, nevis revolucionāru raksturu;

5.  Sociālāintegrācija tiek panākta ar vienotas vērtību sistēmasvairākuma atbalstu;

Vērtībusistēma ir sabiedriskās sistēmas stabilitātes pamats.(Dārendorfs)


Konfliktu teorija

 

Konfliktuteorijas pamatā irKārļa Marksa darbi.

Kārlis Markssuzskatīja, ka sabiedrības pamatā ir klasu konflikts.

Klasu konfliktsrodas tāpēc, ka cilvēki sadalās dažādāsklasēs atbilstoši viņu ekonomiskajam stāvoklim.

Konfliktuteorijas pamatpostulāti:

1.  Jebkurassabiedrības galvenā iezīme ir vara, konflikts unapspiešana;

2.  Sabiedrībasstruktūras pamatā ir vienas grupas vara pār otru;

3.  Katrai grupai irsavas kopīgas intereses neatkarīgi no tā, vai to atzīstpaši grupas locekļi; dažādu grupu intereses iratšķirīgas un pretstatā vienas otrai;

4.  Kad cilvēkiapzinās savas kopējās intereses, viņi var izveidotnoformētas apvienības, kā arodbiedrības un partijas;

5.  Šķirukonflikts saasinās ja:

-gandrīz visa vara ir dažu cilvēkurokās, bet pārējiem nav gandrīz nekādas;

-tiem, kuri ir bez varas, tiek liegta iespēja toiegūt;

-cilvēkiem ir iespēja brīviorganizēt politiskās grupas;


LiteratūraTalkots Parsons

The Social system,1951

Politics andsocial structure, 1969

Roberts MertonsSocial theory and social structure, 1957Emīls Dārendorfs

Class and classconflict in industrial society, 1959

Mācībuliteratūra;

Neils Smelzers

Sociology, 1988


KultūraKultūras būtība

Kultūra unsocializācija

Kultūra unkontrole

Kultūras elementiStarp kultūrām ir neskaitāmasatšķirības

-    kaut vaisalīdzinot ar Angliju (satiksme pa pretājo ielas pusi, cita valoda,uzvedība, ekonomiskie rādītāji u.c.)

Nav arīgrūti orientēties šajās atšķirībās,tās saprast, jo likumsakarības ir ļoti līdzīgas.

Visāmkultūrām piemīt kultūras universālijas, t.i.kopēji elementi

Dž.Merdoksizdala vairāk kā 60 kultūras universālijas.

Sports

Ķermeņaizdaiļošana

Kopīgs darbs

Izglītība

Apbedīšanasrituāli

Apdāvināšana

Viesmīlība

Asinsgrēks

Joki

Reliģijasrituāli

Seksuāliierobežojumi

Darbarīkuizgatavošana

Kāpēcpastāv kultūras universālijas?

Antropoloģijāir arī uzskats, ka tie formējušies bioloģisku faktoruietekmē: divi dzimumi, jaundzimušo bezpalīdzība,nepieciešamība pēc barības, siltuma, dzimumaattiecībām, iemaņu apgūšana u.c.

Grupas identitāte un kultūra

Kultūrassastāvdaļas


Kultūras četri elementi

1.Koncepts

2.Attiecības

3.Vērtības

4.Likumi

 

1.Kultūraskoncepts, priekšstats par kultūru

Valoda glabā daudzus kultūraspriekšstatus, tas ir veids, kā noteiktā sistēmā tieksaglabāta cilvēku pieredze.

Dažādāskultūrās pasaule ir organizēta atšķirīgi,atšķirīga ir jēdzienu ietilpība unapzīmējumi.

2.Attiecības

Kultūra ar jēdzienupalīdzību izdala kādas parādības no citu vidus unparāda saistības starp šiem jēdzieniem laikā,telpā un pēc nozīmes, pretstata dažādus jēdzienusvienu otram, nostāda cēloņa-seku sakarībā.

Katra kultūra noformē savusistēmu, kas atbilst tās priekšstatam par jēdzienusakarībām reālajā un pārdabiskajā pasaulē,piemēram saskaņā ar kristiešu uzskatu, dievs ir radījispasauli un ir dažādi postulāti par to attiecībām.

3.Vērtības

Vērtības irvispārpieņemta pārliecība par cilvēku dzīvesmērķiem.

Vērtības ir pamatātikumības principiem. Atšķirīgas kultūras varizvirzīt dažādas pamatvērtības, un katrasabiedriskā iekārta nosaka, kādas vērtības irsvarīgas, kādas ne.

4.Likumi

Likumi regulē cilvēkuizturēšanos atbilstoši vispārpieņemtāskultūras noteiktajām vērtībām.

Likumi ietver aizliegumus, tie parādasabiedrības vērtības un centienus kontrolēt toievērošanu.

Kultūra satur priekšstatus, kuri izskaidro, kas eksistē,kas ir iespējams, kā attiekties pret to kas ir un kas iriespējams, un ko un kā ar to darīt. (W WordGoodenough Goodenough, antropologs)

Visiiepriekšminētie kultūras elementi ir savstarpējisaistīti

W.Goodenough

Culture, languageand society, 1981

 

еще рефераты
Еще работы по социологии