Реферат: Память

Atmiņa, tās attīstīšana

Saturs

Atmiņas modeļi  

1. Vairākatmiņu modelis  

2. Apstrādes līmeņu(levels-of-processing) modelis     

3. Semantisko tīklu modelis             

Atmiņas struktūra un funkcijas       

Īstermiņa atmiņa

Ilgtermiņa atmiņa              

Aizmiršana          

Aizmiršanas līkne.              

Iegaumēt un atcerēties      

Izmantotā literatūra          

Atmiņas modeļi

Pamatā darbuar atmiņu var iedalīt trīs fāzēs:

kodēšana– saglabāšana – aktualizēšana

Tomēr navvienota viedokļa par katra atsevišķā procesa norisi.Tā vietā aplūko dažādus atmiņas modeļus.

1. Vairākatmiņu modelis

·    Waugh un Norman(1965) atmiņu iedala primārajā un sekundārajā.Ienākošā informācija nokļūst primārajāatmiņā, kurā vienlaicīgi var glabāties 5-9 objekti (items).Regulāras atkārtošanas rezultātā objekti noprimārās atmiņas nokļūst sekundārajā, kasnodrošina ilgstošu uzglabāšanu. Šajāgadījumā turpmāka atkārtošana vairs navnepieciešama.

·    Atkinson un Shiffrin(1965, 1968, 1971) šī dalījuma apzīmēšanai lietoterminus “īstermiņa atmiņa” (ĪTA) un “ilgtermiņaatmiņa” (ITA). Īstermiņa atmiņā informācijaglabājas aptuveni 30 sekundes, ilgtermiņa atmiņā tāpāriet atkārtojot. Minētie autori papildināja arīsajūtu atmiņas koncepciju. Informācija sajūtuatmiņā tiek uzglabāta pavisam īsu brīdi –vizuālā (Ikon) 0,5 sekundes, auditīvā (Echo)dažas sekundes (Sperling, 1963). Ja šai informācijaipievērš uzmanību, tā tiek pakļauta apstrādeiīstermiņa atmiņā.

·    Cowan (1988) uzskata,ka ĪTA un ITA veido vienotu veselu, no kā ĪTA iraktīvā daļa.

2. Apstrādes līmeņu (levels-of-processing)modelis

·    Craik un Tulving(1975) pētīja vārdu atcerēšanās atkarību noto uztveršanas un apstrādes veida – izskats, skanējums,semantiskā jēga. Ar katru nākošo līmeniatcerēšanās varbūtība pieauga. Piemēram, tieeksperimenta dalībnieki, kuriem lika novērtēt teksta saturu,uzrādīja labākus rezultātus nekā tie, kuriemšajā pašā tekstā lika saskaitīt “a” burtus.

·    Walker un Jones(1983) šo konceptu papildināja ar elaborācijas jēdzienu. Arto saprot apzinātu abstrakciju meklēšanu informācijasreprezentācijai atmiņā. Elaborācija nodrošinaefektīvāku atmiņas izmatošanu.

3. Semantisko tīklu modelis

·    Daudzi autori ir izstrādājušimodeļus iespējamajai atmiņas organizācijai,mēģinot izskaidrot piekļuvi informācijai. Hierarhijas, kurujēdzienu kompleksums pieaug virzienā uz virsotni (Collin un Quillian),matricas (Broadbent) un kategorijas, pēc kurām tieksašķiroti objekti (Smith).

Turpmāk pārsvarā tiksaplūkots vairākatmiņu modelis.

Atmiņas struktūra unfunkcijas/> <td/> />
Pētot atmiņu, izdala trīs tāssastāvdaļas – sajūtu, īstermiņa un ilgtermiņaatmiņu, no kurām būtiskākās ir pēdējāsdivas.

/>

1.zīmējums. Atmiņa.

Īstermiņa atmiņa

Īstermiņa atmiņāvienlaicīgi iespējams glabāt apmēram septiņusobjektus. Lai gan tas ir atkarīgs no konkrētā indivīda,novirze parasti nepārsniedz pāris objektus. Tas nozīmē, kapatvaļīgu 5 ciparu virkni, piemēram,

2 7 6 4 9

mēs spējam pilnībāpaturēt atmiņā, turpretī virkni, kas sastāv no 15cipariem, piemēram,

2 7 6 5 8 3 7 58 4 3 6 6 7 5

tikai fragmentāri.
Informācijas uzglabāšanas laiks vienreizējasiegaumēšanas gadījumā nepārsniedz dažas sekundes.Lai to palielinātu, nepieciešama atkārtošana.Visvieglāk tas ir verbālas informācijas gadījumā,nedaudz grūtāk — ar citiem informācijas veidiem.Īstermiņa atmiņa darbojas pēc rindas principa – t.i., jajaunajam objektam pietrūkst vietas, tas pārklāj objektu,kurš visilgāk jau atradies atmiņā.
Paši objekti var būt arī daudz sarežģītākinekā iepriekšējā piemērā izmantotie. Galvenaisnosacījums – katram objektam jāatbilst semantiskai vienībai, koiespējams identificēt ar ilgtermiņa atmiņaspalīdzību. Kā piemēru var minēt vārdus. Virkni no5 patvaļīgi izvēlētiem pazīstamiem vārdiem iegaumētir tikpat viegli kā 5 ciparus vai 5 burtus, kaut gan burtu kopskaitsšajā virknē var ievērojami pārsniegt 7. 15 vārdugadījumā mēģinājums lemts neveiksmei, tāpatkā ar 15 cipariem, piemēram:

mēseksperiments spēt pierādīties mīnus īstermiņaseptiņi gaita atmiņa vienlaicīgi divi uzglabāt plus kaobjekti

Turpretī, ja vārdi irsavstarpēji saistīti, tos paturēt atmiņānesagādā īpašas grūtības, piemēram,

Eksperimentugaitā pierādījies, ka mūsu īstermiņa atmiņavienlaicīgi spēj uzglabāt septiņus plus mīnus divusobjektus.

Arī šajā gadījumāvārdu skaits ievērojami pārsniedz deviņus, tačukļūdas, atgriežot informāciju, diez vai būsnozīmīgas. Tas rāda, ka informāciju iespējamssaistīt vēl augstākos līmeņos nekā burti vaivārdi, un, prasmīgi to izmantojot, īstermiņa atmiņasapjomu var ievērojami palielināt.

Šo tēziapstiprina apstiprina eksperiments, ko 1965. gadā veica DeGroot.Eksperimenta dalībniekiem vajadzēja pēc īstermiņaatmiņas atjaunot šaha pozīcijas. Kā jau bijasagaidāms, labi šahisti pieļāva maz kļūdu, betiesācēji pareizi novietoja tikai dažas figūras.Eksperimenta otrajā daļā figūras uz šahagaldiņiem tika izvietotas patvaļīgi. Šoreiz labospēlētāju rezultāti nokritās līdziesācēju līmenim, turpretī pēdējo rezultātipraktiski neatšķīrās no iepriekšējāeksperimentā uzrādītajiem. No tā var secināt, kaspecifisku problēmu abstrakcijas un paraugi, kas glabājasilgtermiņa atmiņā, var būtiski ietekmēt darbu arīstermiņa atmiņu. Šaha gadījumā tās irsavstarpēji saistītas figūru kombinācijas.

/>Šādu paraugu atpazīšana palielina pieejamo faktuapjomu, kā rezultātā daudzus uzdevumus iespējams paveiktātrāk.
Katrai sajūtu sistēmai ir sava īstermiņa atmiņa.Līdz šim izdalītas un izpētītas runas/dzirdes unvizuālā ĪTA, taču nav izslēgta arīožas/garšas un taustes ĪTA eksistence.
Informācija, kas izteikta ar valodas palīdzību,nokļūst fonoloģiskajā ĪTA, turklāt tā varbūt gan vizuāla (rakstveida), gan auditīva (mutiska).Vizuālajā ĪTA nokļūst pārējāvizuālā informācija. Tāpēc, lai panāktuoptimālu iegaumēšanu, ieteicams kombinēt tekstuālu ungrafisku attēlojumu. Jāievēro, ka vizuālāinformācija parasti ir neprecīzāka un to ieteicams dublētar valodas līdzekļiem.

 

Ilgtermiņa atmiņa

Ja īstermiņa atmiņassaistīta ar aktīvajām nervu šūnām (smadzeņudarbī-ba), tad ilgtermiņa atmiņas saturs glabājas kāsaites starp neironiem (smadzeņu struktūra).
No tā izriet divas būtiskākās ITA īpašības –neierobežots informācijas uzglabāšanas ilgums ungandrīz neierobežots apjoms. Vēl jāmin lielais laikapatēriņš, kamēr informācija tiek pārvērstasmadzeņu struktūrā. Tas pieaug, atkarībā noinformācijas uzglabāšanas ilguma.
Ilgtermiņa atmiņa nodrošina sekojošas funkcijas: objektuatpazīšanu un to saistību ar laiku, vietu un citiem objektiem.
Lai taupītu vietu, informācija tiek glabāta maksimāliabstraktā veidā, tādēļ pēc reprezentācijasatmiņā ne vienmēr var restaurēt tāssākotnējo formu. Atmiņā jau esošas abstrakcijasatvieglo reprezentāciju, tāpēc liela nozīme ir

                                                                                                                                    2. zīmējums. Nervi.

atbilstošo pamatjēdzienu apguvei unto sasaistei ar sekojošajiem faktiem.
Godden un Baddelay 1975. gadā pētījaapkārtnes maiņas ietekmi uz atmiņu. Divām nirējugrupām vajadzēja iegaumēt sarakstu ar vārdiem, vieni todarīja pludmalē, otri – jūrā. Abām grupāmpanākumi bija līdzīgi. Taču, kad grupas apmainījavietām, iegaumēto vārdu skaits saruka par 40%. Šis efektsizskaidrojams ar to, ka, lai nostiprinātu informācijuatmiņā, tiek izmantotas asociācijas, kurās neapzinātitiek lietoti apkārtnes elementi. Ja brīdī, kadjāatgriež informācija, šie elementi nav pieejami,atcerēšanās ir apgrūtināta. Tas attiecas arī uzsituācijas kontekstu kā tādu. No tā izriet, kaapmācībai būtu jānotiek apstākļos, kastuvināti pielietojumam. Piemēram, universitātēmtipiskā apmācība auditorijās uzskatāma parapgrūtinātu, ja vien par mērķi neuzskata eksāmenakārtošanu tajā pašā telpā.

Izskaidrotatmiņas darbību mēģināts jau sen. Tārezultātā radies ne mazums “dīvainu” teoriju. Tā,piemēram, 50-tajos un 60-tajos tika meklētas “atmiņasmolekulas”. Šīs teorijas piekritēji uzskatīja, kaatmiņa smadzenēs eksistē dažādu olbaltumvieluveidā. 70-tajos gados aktuāla bija “vecmāmiņasšūnas” teorija. Atsevišķas atmiņas, piemēram, parsavu vecmāmiņu, glabājas vienā vienīgā nervušūnā. Tomēr šī ideja drīz vien tikaatspēkota. Tā kā nervu šūnas pastāvīgiatmirst, visu laiku vajadzētu zust atmiņām paratsevišķām personām, objektiem, notikumiem utt., kasacīmredzami neatbilst patiesībai.

Šobrīd irnoskaidrots, ka atmiņas glabājas nervu šūnās un tosavstarpējās saitēs. Mūsu smadzenēs ir aptuveni 100miljardi nervu šūnu, un katra no tām var būt savienota ar10000 citām. Principā smadzenes ir kabeļtīkls vairākusimtu tūkstošu kilometru garumā, pa kuru plūst strāva.Tā var gan aktivizēt, gan aizturēt nervu šūnu.Aktivizācijas gadījumā signāls tiek nosūtītstālāk kaimiņiem.

Kas tad notiekbrīdī, kad mēs atceramies savu vecmāmiņu?Fiksētai sejai atmiņā atbilst noteikta nervu šūnukombinācija, kuras tiek reizē aktivizētas. To elektriskāsaktivitātes rezultātā smadzenēs rodas modelis, kasreprezentē vecmāmiņu.

Kas nosaka, cikilgi šis modelis būs pieejams? Pēc zinātnieku domāmatmiņu noturību nosaka divi faktori: reprezentācijāiesaistīto šunu skaits un tās savienojošo saišustabilitāte. Jo vairāk šūnu, jo stiprāks signāls.Jo biežāk kāda no atmiņām tiek izsaukta, jostabilākas kļūst saites.

Atmiņasdarbībā vērojama darba dalīšana. Piemēram,kā atmiņā tiek attēlots zīmulis? Informācija parkrāsu, formu un funkcijām glabājas dažādāssmadzeņu vietās, atkarībā no sajūtu orgāna, arkuru var identificēt atbilstošo īpašību.Vajadzības gadījumā no tām vienā mirklī atkal varizveidot vienotu modeli. Jautājums par to, kā tiek noteiktaīpašibas piederība objektam, joprojām ir atklāts.Eksistē hipotēze, pēc kuras par identifikatoru uzskatāmanervu šūnu aktivizācijas frekvence. Piemēram, nervušūnas, kurās glabājas informācija par zīmuli,aktivizējas 50 reizes sekundē, bet tās, kurās parpapīru, tikai 30.

Aizmiršana

   To, kas notieksmadzenēs, kad mēs aizmirstam informāciju, mēģinaizskaidrot divas teorijas:

atmiņas laika gaitā izgaist;

jaunāki iespaidi pilnībā vaidaļēji pārklāj vecākos, tādējādisarežģījot piekļuvi.

   Ja, saskaņā arpirmo teoriju, atmiņām būtu jāpazūd, tadaizmiršana notiktu proporcionāli pagājušajam laikam. Taslīdz šim nav apstiprinājies.

Kāds holandiešu pētnieks veicašādu eksperimentu: sešus gadus viņš veidojakartotēku, kurā pierakstīja visus savus iespaidus. Pēc tamtika pārbaudītas viņa atmiņas par katru atsevišķudienu. Reizēm viņam bija nepieciešams palīdzēt,piemēram, pateikt, ar ko viņš konkrētajā dienā irsarunājies, toties pēc tam viņš samērāprecīzi spēja atstāstīt sarunas saturu.Tādējādi zinātnieks atcerējās katru dienupagājušo sešu gadu laikā. Atmiņu zudums netikanovērots.

   Galvenais atmiņuzuduma iemesls ir stress. Cilvēkam, kuram regulāri nākasuzņemt pārāk daudz informācijas, ir lielākas izredzeskaut ko aizmirst. Papildus šim eksistē arī fizioloģisksaspekts. Pārmērīga stresa hormona kortizola koncentrācijakaitīgi iedarbojas uz nervu šūnām. Par tā produkcijuatbild Hypothalamus. Briesmu gadījumā kortizols sagatavo ķermenicīņai vai bēgšanai. Kolīdz hormons sasniedzHypothalamus, tā produkcija tiek pārtraukta. Ja šīdabīgā kontrole nedarbojas, kā tas, piemēram, ircilvēkiem, kuri slimo ar depresiju, tiek nodarīts kaitējumssmadzenēm, tai skaitā arī atmiņai. Ja depresiju izdodasnovērst, smadzeņu darbība atjaunojas iepriekšējālīmenī.

Ebbinghaus aizmiršanas līkne

  Neraugoties uz savucienījamo vecumu (1885), aizmiršanas līkne diezgan precīziapraksta problēmu, kas saistīta ar jaunas informācijasapgūšanu. Jau pēc 30 minūtēm atmiņā notās būs palikusi tikai puse.

   Lai ganturpinājumā līkne kļūst lēzenāka,vidēji no jaunapgūtās vielas atmiņā paliek tikaipiektā daļa. Tā kā nav iespējams iepriekšnoteikt, kas šajā daļā ietilps, jāsamierinās arzaudējumiem un jāmēģina tos kompensēt aratbilstošām iegaumēšanas stratēģijām.

   No tām visbiežāklietotā ir mācīšanās nevis līdz brīdim, kadviela ir apgūta, bet gan atkārtošana n-tās reizes pēckārtas. Jau 19. gadsimta literatūrā norādītašādas rīcības bezjēdzība.

/>

Ebbinghauseksperimentāli konstantēja, ka gan tie, kuri mācāslīdz apgūšanai, gan tie, kuri atkārto,nākošajā dienā zina tikpat daudz (precīzāk –tikpat maz). Atkārtošana, kas seko uzreiz pēc mācībufāzes, situāciju neuzlabo.

   Tomēr risinājumsir tieši atkārtošanā. Taču pie tāsjāķeras tikai pēc zināma laika. Kolīdzzināšanu līmenis sasniedz 100%, atkārtošanupārtrauc … lai pie tās atgrieztos pēc divreiz ilgāka laika.Šajā ziņā pazīstamākā ir t.s. 5-10-20programma. Pēc mācību vielas apgūšanas būtujāievēro trīs pārtraukumi pirms sākt atkārtot –5, 10 un 20 minūšu garumā. Protams, intervālu garumu varmainīt, saglabājot proporciju, atkarībā noapgūstamā priekšmeta. Vienu mēnesi atvēlētmācībām 10 minūtes dienā dod nesalīdzināmivairāk nekā vienreiz mēnesī mācīties 5 stundas novietas.  3. zīmējums.

Aizmiršanas līkne.   

/>

Aizmiršana ir dabisks process. Tā irsaistīta ar mūsu smadzeņu darbības veidu. Aizmiršanuizraisa:

stress. Visbiežāk sastopamaiscēlonis, taču no tā ir iespējams izvairīties.

vecums. Daļa atmiņas vecumāpasliktinās, un to novērst nav iespējams.

narkotikas, medikamenti, alkohols. Jasmadzenes nav tikušas pakļautas gadiem ilgai iedarbībai,pārtraucot šo vielu lietošanu, atmiņai ir labas izredzesuzlaboties. Kanādiešu zinātnieki pierādījuši, kaalkohols “dzēš” tieši pirms lietošanas saņemtoinformāciju.

ēšanas paradumi, sevišķinepietiekams uzturs.

depresijas. Ietekme līdzīga kāstresam.

nervozitāte.

Iegaumēt un atcerēties

   Sekojošāiegaumēšanas stratēģija dota Andreas Jorde redakcijā.Tās izklāstā viņš lietojis šādus terminus:

Termins

Apzīmējums

Informācijas glabāšanas ilgums

Ultraīstremiņa atmiņa UĪTA 20 sekundes Īstermiņa atmiņa ĪTA 30 minūtes Ilgtermiņa atmiņa ITA Neierobežots, taču var zust pieeja

   Lai informāciju mērķtiecīgi novietotuITA, īsi pirms aizmiršanas tā ir apzināti jāatceras.Lai nezaudētu pieeju ITA saglabātajai informācijai, tāregulāri jāatkārto, pakāpeniski palielinot intervālus.Ieteicamais variants – 1 diena, 2 dienas, 4 dienas, 8 dienas, 16 dienas,atkārtošanas beigas.

Dzejoļu iegaumēšana

Izlasiet divas rindiņas untūlīt tās balsī atkārtojiet no galvas (deklamējotieteicams skatīties uz augšu). Tās tagad atrodas UĪTA.

Izlasiet un atkārtojiet vēl divas“divrindes”. Ja tas aizņem vairāk par 20 sekundēm, samazinietteksta apjomu. Atkārtojiet visas 6 rindiņas. Tās tagad atrodasĪTA.

Iegaumējiet vēl 4-5 šādas“sešrindes”. Tas aizņems aptuveni 8 minūtes. Seko 5-10minūšu pārtraukums, lai atcerēšanās nebūtupārāk viegla. Atkārtojiet visas 30 rindiņas. Tās tagadatrodas ITA.

Nākošo atkārtošanuieteicams veikt pēc dažām stundām, vislabāk pirmsgulētiešanas. Arī turpmākajās dienās vēlamspāris reizes atkārtot iegaumēto.

Svešvalodas vārduiegaumēšana

   Jaunos vārdusieteicams sadalīt blokos pa 4 līdz 6 vārdi katrā. Javienā piegājienā cenšas apstrādāt vairākvārdu, pirmie parasti tiek aizmirsti. Izlasa, atkārto, turpina ar nākošobloku. Sistemātiski strādājot, šādā veidāĪTA var ielasīt 25 vārdus 5 minūtēs.

   Pārbaude uzreizpēc visu vārdu iegaumēšanas nedod vēlamorezultātu. Ieteicams 10 minūšu pārtraukums, pēc kuravisu atkārto. Tagad vārdi atrodas ITA.

Mācību kartotēka

   Kartotēkas kastei ir 5nodalījumi, katrs nākošais divreiz lielāks pariepriekšējo, pirmais ir vismazākais, piemēram, 1-2-4-8-16.

   Kartiņas vienāpusē raksta jautājumu, otrā – atbildi. Ieteicamsatvēlēt vietu arī apstrādes datumiem. Ar kartiņasaizpildīšanu parasti pietiek, lai to atcerētos arīnākošajā dienā.

Jaunu kartiņu ievieto pirmajānodalījumā un apstrādā nākamajā dienā.Atzīmē apstrādes datumu, izlasa jautājumu, atbild,salīdzina atbildi. Ja atbildēts pareizi, kartiņu pārvietouz otrā nodalījuma beigām. Ja atbildēts nepareizi,kartiņu pārvieto uz pirmā nodalījuma beigām.

Pāriet pie otrā nodalījuma.Apstrādā tās kartiņas, kuras nav aiztiktas vismaz 3 dienas.Ja atbildēts pareizi, kartiņu pārvieto uz trešānodalījuma beigām. Ja atbildēts nepareizi, kartiņupārvieto uz pirmā nodalījuma beigām.

Pāriet pie trešānodalījuma. Apstrādā tās kartiņas, kuras nav aiztiktasvismaz 6 dienas. Ja atbildēts pareizi, kartiņu pārvieto uzceturtā nodalījuma beigām. Ja atbildēts nepareizi,kartiņu pārvieto uz pirmā nodalījuma beigām.

Līdzīgi apstrādāatlikušos nodalījumus. Ja uz jautājumu atbildēts pareizi,kartiņa nokļūst nākamajā nodalījumā (nopiektā nodalījuma tā tiek izņemta no kartotēkas), jane – kartiņa nokļūst pirmajā nodalījumā.

Šī metode nodrošina gadiem ilgupieeju ITA saglabātajai informācijai. 

4.zīmējums.Mācību kartotēka.

/>

Izmantotā literatūra

 

1.   Stangl W. WernerStangls Arbeitsblätter:

·    Überblick Gedächtnismodelle; />

·    Struktur und Funktion des Gedächtnisses;

·    Das Vergessen;

·    Lernen und Gedächtnis;

Gedächtnistraining,Gedächtnishilfen, Gedächtnistricks.

 

paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/Arbeitsblaetter.html

 

2.   Jorde A. Methode des zeitgesteuerten Auswendiglernens
paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/LERNTECHNIKORD/Auswendiglernen.html

 

3.   Klein K-M. DasKurzzeitgedächtnis
www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/dfg_arb/kzg.htm

4.   Bredenkamp J., Klein K-M. Strategien und Arbeitsgedächtnis eines Rechenkünstlers
www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/DFG_arb/rechenk.htm